Jostas skriemeļa(vertebrae lumbalis) uzbūve

Jostas skriemeļu ķermeņiem (skat.1.pielik.1.att. (9)) (corpusvertebrae lumbales) ir nieres vai pupas forma, skatoties horizontālā plaknē redzams, ka sānu virsmu savienojošā līnija, kas vilkta caur frontālo plakni ir garāka nekā līnija, kas atbilst sagitālai plaknei, kura savieno - mugurpusi ar priekšpusi. Skriemeļu ķermeņu horizontālo, vertikālo virsmu un masu palielināšanās virzienā no pirmā uz piekto jostas skriemeļiem veicina biomehānikie faktori.

Divas skriemeļa loka plāksnītes (lamina arcus vertebrae) diezgan augstas, iet atpakaļ un mediāli, bet viņu plaknes novirzītās slīpi atpakaļ un laterāli. Skriemeļa plāksnītes vidējās līnijas apvidus saaug kopā un veido jostas skriemeļa smailo izaugumu (Капанджи А.И. 2009).

Jostas skriemeļu smailais izaugums (skat.1.pielik.1.att.(2)) (processusspinosus) ir salīdzinoši liels taisnstūra formas un virzīts gandrīz taisni atpakaļ, beidzas ar noapļotu galu. Tā horizontālo novietojumu nosaka funkcionālo likumu maiņā no krūšu kifozes (kyphosis) uz jostas lordozi (lordosis) un skriemeļu attiecīgu ventrālo novirzi tuvāk gravitācijas līnijai.

 Skriemeļa kājiņas (skat.1.pielik.1.att.(8)) (pediculus arcus vertebrae) ir īsi kaulu segmenti, tās stiprinās pie mugurējā skriemeļa ķermeņa virsmas pie augšējā, arējā stūra, tie veido augšējo un apakšējo starpskriemeļu atveres robežu un no mugurpuses nodrošina locītavizaugumu stiprinājumu vietu, tās savieno skriemeļa ķermeņi ar skriemeļa plāksnītēm un kopā veido skriemeļa loku (skat.1.pielik.1.att.(3)) (arcus vertebrae) (Капанджи А.И., 2009).

Augšējais jostas skriemeļa locītavizaugums (skat.1.pielik.1.att.(5)) (procesus articularis superior) sākas no plāksnītes savienojuma vietas ar skriemeļa kājiņām. Tā plakne satur locītavu virsmu kas klāta ar skrimsli kas vērsta atpakaļ un mediāli. Augšējiem locītavizaugumiem to dorsāli laterāla malā muskuļu piestiprināšanas rezultātā ir izveidojies zirņveida izaugums (skat.1.pielik.1.att.(6)) (processus mamillaris) (Kalbergs V., 1971.).

Apakšējais locītavu izaugums (skat.1.pielik.1.att.(4)) (procesusarticularis inferior) sākas no skriemeļa plāksnītes savienojuma vietas ar smailo izaugumu, kas arī satur locītavu virsmu klātu ar skrimsli, kas vērsta laterāli un uz priekšu (Капанджи А.И., 2009).

Jostas daļas kaulu segments ir izmainījies, saīsināta riba šeit pilnīgi saaugusi ar maz attīstītu jostas skriemeļa šķērsenisku izaugumu (Kalbergs V., 1971), kurus daži autori ieteic tos saukt par ribu izaugumiem (skat.pielik.1.att. (7)) (processus costarum), tā, kā tie faktiski ir parpalikumi no ribām. Tie piestiprinās pie skriemeļu loka locītavizaugumu līmenī un iet slīpi atpakaļ un laterāli. Uz to mugurējās virsmas novietojas papildu pauguri (procesus accessorius), kuri pēc daudzu autoru viedokļa ir homoloģiski krūšu skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem.

Starp skriemeļa ķermeņa mugurēju virsmu un skriemeļa loku atrodas skriemeļu atvere (skat.pielik.1.att.(1))(foramen vertebrale). Tās forma ir variabla, augšējo jostas skriemeļu līmenī var būt piecstūra forma, ejot kaudālā virzienā tās diametrs palielinās un pieņem trīsstūra formu (Данилов И.М., 2010).

 Salīdzinot jostas skriemeļus ar citu kustīgo nodalījumu skriemeļiem 1. tabulā, mēs varam konstatēt, ka tie ir relatīvi masīvi, ar lielu kustību apjomu iespējām. To izmēri izskaidrojami ar to zemāku novietojumu, un lielāku noslodzi, tie tur veselu rumpi, visu izņemot ķermeņa apakšējo daļu. Skriemeļa virsmai liels platums nepieciešams līdzsvara noturēšanai, jānotur augstāk esošo galvu un krūškurvi, augšējo ekstremitāti, kam liels apkārtmērs un gala punkta attālums no ķermeņa smaguma ass. 

1. tabula. Skriemeļu struktūras un funkciju atšķirības (Apinis. P.,2000 ).

Jostas daļas lordoze

jostas skriemeļu savienojumi