Jostas apvidus trīsstūri

Tas ir relatīvi vājākais jostas apvidus jo tās klājums ar muskuļu audiem ir plānāks. Tam noteiktas zināmas īpašības. Tās vairāk apskata ķirurģijā, bet zinot tā trūkumus mēs varām tos mazināt arī ar fizioterapijas, manuālās terapijas un ārstnieciskās vingrošanas palīdzību.

Vēdera ārējais slīpais muskulis sākas no jostas krūšu fascijas un apakšējām astoņām ribām, pārmaiņus ar priekšējā zobainā muskuļa kūlīšiem. Muskuļu kūlīši iet virzienā no augšas uz leju un no mugurpuses uz priekšu, piestiprinās pie priekšējām 2/3 zarnkaula šķautnes. Starp to un muguras platā muskuļa laterālo malu veidojas trīsstūrveida telpa, jeb apakšējais jostas trīsstūris (trigonum lumbales inferius) (skat.1.pielik.11.att.(1)). trīsstūris norobežot no priekšas ar vēdera ārējā slīpa muskuļa mugurējo malu, no aizmugures ar muguras platā muskuļa laterālo malu un apakšas ar zarnkaula šķautni. Trīsstūra dibenu veido vēdera iekšējais slīpais muskulis. Sakarā ar muskuļu relatīvi brīvāku starptelpu, trīsstūris pieskaitāms jostas apvidus vājai vietai, uz kurieni bieži vien var iziet sastrutojumi un jostas nodalījuma trūces no retroperitoneālas telpas (Николаев А.В., 2007) .

Apakšējais mugurējais zobainais muskulis un vēdera iekšējais slīpais muskulis, to muskuļu šķiedru kūlīšu virzieni gandrīz sakrīt, tie iet no apakšas uz augšu un no iekšienes uz āru. Starp šiem muskuļiem veidojas trīsstūra vai četrstūra veida telpa, augšējais jostas trīsstūris (četrstūris) (trigonum (tetragonum) Lesshaft-Grynfeldt)(skat.1.pielik.11.att.(2)) viņa augšējā mala ir XII riba un apakšējā mugurējā zobainā muskuļa apakšējā mala, mediāli- muguras iztaisnotājmuskuļa laterālā mala, laterāli un no apakšas- vēdera iekšējā slīpā muskuļa mugurējā mala. Virspusē trīsstūri sedz muguras platais muskulis un vēdera ārējais slīpais muskulis, zem tā atrodas jostas krūšu fascijas un vēdera šķērsmuskuļa aponeiroze. Caur aponeirozi uz trīsstūru iziet zemribu asinsvadi un nervs, sakara ar to starpmuskuļu telpā var rasties sastrutojumi, retākos gadījumos var veidoties trūces (Николаев А.В., 2007.).