Vēdera muskuļi

 

Apskatot mugurkaula jostas nodalījumu nedrīkst apiet garām vēdera priekšējās un sānu sienās muskuļiem, jo tie būtiski ietekmē tas apvidus funkcionālo stāvokli.

Vēdera priekšējā un sānu sienas tiek veidotas ar trim plato vēdera sānu muskuļiem, viņu aponeirozēm un ar pāris vēdera taisniem muskuļiem, kopa ar viņu fascijām muskuļi un fascijas veido vēdera presi, kas sargā iekšējo orgānus no ārējas vides iedarbības, rada intraperitoneālu spiedienu, kas notur iekšējos orgānus noteiktā stāvoklī, piedalās ribu un mugurkaula kustībās. Vēdera muskuļi un viņu sedzošā fascijas veido muskuļu pamatu vēdera priekšējai, sānu un mugurējai sienām. Tie saistībā ar savas sākuma un stiprinājuma novietojumu attiecīgajos apvidos var būt iedalīti uz sānu, priekšējos un mugurējos vēdera muskuļos.

Vēdera dobuma sānu sienas veido trīs plato muskuļu pāri: ārējais slīpais muskulis, iekšējais slīpais muskulis un vēdera šķērseniskais muskulis (skat.1.pielik.9.att.). Veidojot trīs kārtas muskuļu kūlīši iet dažādos virzienos. Ārējo un iekšējo slīpu muskuļu šķiedras krustojās viena ar otro 90° leņķī, vēdera šķērsmuskuļa šķiedras iet horizontāli.

Priekšējā nodalījumā muskuļi pāriet platos cīpslainajos veidojumos – aponeirozes, kas aptver vēdera priekšējo taisno muskuli no priekšpuses un mugurpuses veido priekš tā maksti. Sasniedzot priekšējo vidējo līniju, labās un kreisās puses muskuļu aponeirožu šķiedras sakrustojas un veido garenisko veidojumu, vēdera balto līniju (linea alba).

Tāda reģionāla muskuļu un to aponeirožu īpatnība nodrošina vēdera dobuma maksimālu drošību pie liela mugurkaula jostas daļas kustību apjomu iespējām.

Vēdera ārējais slīpas muskulis (m. obliquus externus abdominis), plats virspusējs vēdera muskulis. Sākas ar lieliem zobiem uz apakšēju astoņu ribu virspusējās virsmas. Augšējie pieci zobi ieiet starp priekšējā zobainā muskuļa zobiem, bet apakšējie starp muguras platā muskuļa zobiem. Augšējie ārējā slīpā vēdera muskuļa kūlīši sākas uz ribām, tuvu to skrimšļiem un iet gandrīz horizontāli. Apakšējie kūlīši iet slīpi no augšas uz leju un mediāli, paši apakšējie muskuļa kūlīši iet gandrīz vertikāli uz leju. Vēdera ārējā slīpā muskuļu kūlīši iet pa priekšu, vēdera priekšēja taisna muskuļa laterālai malai un uz leju pirms zarnu kaula spārna, pariet platajā aponeirozē. Pati zemākā aponeirozes daļa virzās pie zarnu kaula šķautnes ārējās lupas (laterāli uz mugurpusi) un pie kaunuma kaulu pauguriņam (uz priekšu un mediāli). Apakšējā biezākā aponeirozes mala tiek iestiepta starp augšējo priekšējo zarnu smailes un kaunuma pauguriņa un veido cirkšņa saiti (lig. inguinale). Stiprinājuma vietā pie kaunuma kaula, muskuļa aponeiroze dalās divās kājiņas- mediālā un laterālā. Mediālā kājiņa (crus mediale) piestiprinās pie priekšējās kaunuma kaulu simfīzes virsmas, laterālā kājiņa (crus laterale)-pie kaunuma pauguriņa. Muskulis pie fiksētas iegurņa joslas un divpusējas saraušanās, vēdera ārējais slīpais muskulis nolaiž ribas uz lēju, piedalās izelpas aktā, saliec mugurkaulu. Pie vienpusējas saraušanās, muskulis pagriež vidukli uz pretējo pusi. Pie brīvām (bez atbalsta) apakšējām ekstremitātēm (guļus uz muguras) muskuļi paceļ iegurni. Ieiet vēdera preses struktūru sastāvā (Frank H.,2003).

Virs zarnu kaula šķautnes, starp vēdera ārējo slīpo muskuļu mugurējo malu un muguras platā muskuļa apakšējo priekšējo malu, veidojas, trīsstūrveida laukums- jostas trīsstūris. Pamats (apakšēja mala) veidots ar zarnu kaula šķautni. Jostas trīsstūris var kalpot par trūču veidošanos vietu (Сапин М..Р. 2001).

Vēdera iekšējais slīpais muskulis (m. obliquus internus abdominis) – plats, plakans muskulis, novietojas dziļāk iekšā no ārējā slīpā muskuļa, priekšējā laterālā vēdera sienas nodalījumā. Sākas no ārējas 2/3 cirkšņa saites, no zarna kaula starpnieciskās līnijas un no krūšu jostas fascijas, divu lapu savienošanās vietā. Vēdera iekšējā slīpa muskuļa kūlīši iet slīpi mediāli un uz augšu, apakšējie kūlīši iet gandrīz horizontāli un slīpi uz leju un uz priekšu. No tiem atdalās smalkie kūlīši, kas iet uz leju un pa sēklinieka vadu un ieiet sēklinieka cēlājmuskuļa sastāvā (m. cremaster) aizmugurēji kūlīši iet gandrīz vertikāli un stiprinās pie apakšējo triju četru ribu arējas virsmas. Pārējie kūlīši pirms laterālā vēdera taisna muskuļa malas pariet aponeirozē, kas dalās divās lapiņās, kas iet pa priekšējo un aizmugurējo muskuļa virsmu un veido tā maksti. Vēdera iekšējais slīpais muskulis sastāda augšējo 2/3 no mugurējas maksts sienas līdz līmenim par kuras robežas ir lokveida līnija (linea arcuata). Sasniedzot priekšējo vidējo līniju, priekšējā un mugurējā lapiņas savienojoties ar pretējās puse viennosaukuma muskuļiem piedalās baltās līnijas veidošanā. Muskulis ieiet vēdera preses muskuļu sastāvā, abpusēji saraujoties saliec mugurkaulu, vienpusēji saraujoties kopā ar pretējās puses ārēju slīpo muskuli pagriež vidukli uz savu pusi un nolaiž ribu. Ja krūšu kurvis fiksēts paceļ iegurni (Синельников Р.Д. 1996).

Vēdera šķērsmuskulis (m. transversus abdominis) atrodas vēdera preses dziļakā slānī. Muskuļu kūlīši novietojas horizontāli, iet no mugurpuses uz priekšu un mediāli. Tie sākas uz sešu apakšējo ribu iekšējās virsmas (ieņem starptelpas starp diafragmas ribu daļas muskuļu kūlīšiem), uz dziļas jostas-krūšu fascijas lapiņas, no zarnu kaulu iekšējās lapas priekšējās puses un cirkšņa saites laterālās trešdaļas. Vēdera priekšējā taisnā muskuļa tuvumā pie tā laterālā malas tas pariet platajā aponeirozē pa līniju, kas ieliekta mediāla virzienā,- pusmēness līnijas (linea semilunaris). Muskulis samazina vēdera dobumu, velk ribas uz priekšu pie vidējās līnijas (Frank H.,2003)..

Priekšējās vēdera sienas muskuļi. Taisnais vēdera muskulis (m. rectus abdominis)- plakanais, garas lentveida formas muskulis, novietojas pa malām no priekšējās vidējās līnijas. Nodalīta no pretējas puses viennosaukuma muskuļa ar balto vēdera līniju. Sākas ar divām cīpslainām daļām uz kaunuma kaula, starp kaunuma kaulu simfīzi un kaunuma pauguriņu) un no cirkšņa saitēm. Virzoties uz augšu, muskulis paliek platāks un piestiprinās pie šķēpveida izauguma priekšējās virsmas un VII, VI un V ribu skrimšļu ārējās virsmas. Muskuļu kūlīši tiek pārtraukti ar trim vai četrām starpcīpslām (intersectionis tendinei), kas blīvi saaugušas ar muskuļa maksts priekšējo lapiņu. Pirmā starpcīpsla atrodas VIII ribas skrimšļa līmenī, otrā atrodas pa vidu starp pirmo starpcīslu un nabu, trešā- nabas līmenī, ceturtā sastopama retāk, izteikta vājāk, atrodas uz mugurējas muskuļa maksts sienas lokveida līnijas līmenī. Pie fiksēta mugurkaula un iegurņa joslas velk ribas uz leju (nolaiž krūšu kurvji), saliec mugurkaulu, pie fiksēta krūšu kurvja paceļ iegurni (Сапин М..Р. 2001).

Piramīdmuskulis (m. piramidalis) ir trīsstūrveida muskulis, novietojas vēdera taisnā muskuļa apakšējās daļas priekšā. Sākas uz kaunuma kaulu simfīzes. Šķiedras iet virzienā no apakšas uz augšu un iesienas vēdera baltā līnijā.

Mugurējie vēdera muskuļi. Četrstūrainais jostas muskulis (m. quadratus lumborum) izvietojas sānā no jostas skriemeļu šķērseniskiem izaugumiem. Sākas uz zarnu kaula šķautnes, zarnu-jostas saites un uz apakšējo jostas skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem. Piestiprinās pie XII ribas apakšējās malas un augšējo jostas skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem. Muskuļa laterālā mala iet virzienā slīpi uz augšu un mediāli. Muskulis no aizmugures tiek piesegts ar jostas- krūšu fascijas dziļo lapiņu. Pie četrstūrainā jostas muskuļa mediālās daļas atrodas lielais jostas muskulis, bet aizmugurē muguras iztaisnotāj muskuļa sakuma daļa. Pie divpusējas sarašanās notur mugurkaulu vertikāla stāvoklī, pie vienpusējas saraušanās liec mugurkaulu uz savu pusi, velk XII ribu uz leju kopā ar muskuļiem, kas iztaisno vidukli un vēdera preses muskuļiem (Сапин М.Р. 2001).

Salīdzinot vēdera muskulatūru ar muguras dziļajiem muskuļiem nevar nepamanīt, ka to attālums pret rotācijas asīm gan saliekšanās atliekšanas, sagitālājā un frontālajā plaknēs, ka arī rotācijas kustības horizontālajā plaknē ir jūtami lielāks. No tā prasās secinājums kā tie var būt salīdzinoši vājāki, lai spētu līdzsvarot vidukļa jostas daļu, kā sviru, kurām rotācijas ass būs tuvu kaulu struktūrām, dotajā gadījumā jostas skriemeļu savienojumi.