Muguras jostas daļas muskuli

Muguras jostas daļas muskuļi ir izkārtoti četros slāņos.  

Dziļākais ceturtais slānis jostas apvidū veidots ar sānu izaugumu un smaiļu muskuli (m. transversospinalis). Sānu izaugumu un smaiļu muskuli (skat.1.pielik.6.att) to veido vairums pēc slāņiem novietotu muskuļu kūlīši, kuri virzas slīpi uz augšu no laterālas malas mediāli, un no skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem pie smailajiem izaugumiem. Muskuļu kūlīšiem ir nevienāds garums, tie piestiprinās pie dažādie skriemeļiem, veido atsevišķus muskuļus: pussmaiļu, daudzdaļu un grozītājmuskuļus. Muguras jostas daļā sānu izaugumu un smaiļu muskulis tiek pārstāvēts ar daudzsmaiļu muskuļiem, smaiļu starpmuskuļiem un grozītājmuskuļiem.

Daudzdaļu muskulis (m. multifidis) ir muskuļu-cīpslainie kūlīši, kas sākas uz zemāk guļošu skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem un piestiprinās pie augstāk guļošu skriemeļu smailajiem izaugumiem. Muskuļi iet pāri 2-4 skriemeļiem, aizņem vietu ar malām no smailajiem izaugumiem. Jostas apvidus tiek segts ar garā muguras muskuļa krūšu daļu (Синельников Р.Д. 1996). Pagriež mugurkaulu apkārt gareniskām asīm, piedalās mugurkaula atliekšanā abpusēji saraujoties un saliekšanā uz savu pusi vienpusēji saraujoties.

Grozītājmuskuļi (mm. rotatores) izvietojas pašā dziļākā slānī, rievā starp smailajiem un  šķērseniskajiem skriemeļu izaugumiem. Atbilstoši tās garumam, tas tiek sadalīts uz garajiem un īsajiem grozītājmuskuļiem. Garie sākas uz skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem un piestiprinās pie augstāk guļošo skriemeļu smailo izaugumu pamatnēm, iet pāri vienam skriemelim. Īsie grozītājmuskuļi izvietojas starp blakus guļošiem skriemeļiem. Muskuļa funkcija: pagriež mugurkaulu ap garenisko asi.

Jostas smaiļu starpmuskuli (mm. interspinales lumborum) savieno blakus esošu skriemeļu smailos izaugumus. Mugurkaula jostas daļā, sakarā ar lielāku funkcionālu slodzi, tie ir attīstīti labāk. Muskulis piedalās mugurkaula jostas daļas iztaisnošanā.    

Jostas sānu izaugumu starp muskuļi (mm. intertransversarii lumborum) veidoti no īsajiem kūlīšiem, kas savieno zemāk guļošu skriemeļu šķērseniskus izaugumus ar augstāk guļošu skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem. Jostas daļa šķērsenisko izaugumu starpmuskuļi dalās uz laterālajiem un mediālajiem.

Muskulis noliec mugurkaula jostas daļu uz savu pusi.

 Sānu izaugumu un smaiļu muskuli aplūkojot to piestiprinājumu vietās var attiecināt pie īsajiem muskuļiem. Pēc vairāku autoru viedokļa šiem muskuļiem ir svarīga ietekmē uz segmentāro bloku veidošanos. Šķiedras iet slīpi attiecībā pret mugurkaula asīm. Ja apskatīt to veidojumu no abām pusēm tad redzams, ka tie pēc šķiedru virziena atgādina spalvveida muskuli. Spalvveida muskuļiem, ka zināms ir lielāks fizioloģiskais šķērsgriezums un līdz ar to spēks, bet vērtējot to šķiedru redzams, ka grozītājmuskuļi veido pārāk lielu leņķi, kas neļauj attīstīt lielu spēku iztaisnošanas un atliekšanas kustībās. Tomēr daudzdaļu muskuļi no šī viedokļa ir izdevīgākā pozīcijā, ar to arī izskaidrojams efektīvāk darbs attiecība pret mugurkaula jostas nodalījuma lordozi un kopējā mugurkaula vertikālā stāvokļa noturēšanā.

Trešajā slānī novietojas muguras iztaisnotājmuskulis (m. erector spinae) (skat.1.pielik.7att.) pats spēcīgākais no autohtonajiem muguras muskuļiem, kas klājas pa visu mugurkaula garumu. Aizmugurē muguras iztaisnotājmuskulis ir klāts ar jostas-krūšu fascijas virspusēju lapu. Sākas muskulis ar biezajiem cīpslainajiem kūlīšiem uz krustu kaula dorsālās virsmas, uz smailajiem izaugumiem, uz jostas daļas virssmaiļu saitēm, no XII un XI krūšu skriemeļiem, uz mugurējās zarnu kaula šķautnes daļas un no jostas-krūšu fascijas. Daļa no cīpslaino kūlīšu, kas sākas krusta kaula apvidū, saplūst ar krustu-paugurainu un dorsālo krustu-zarnu saitēm.

Augšēju jostas skriemeļu līmenī muguras iztaisnotājmuskulis dalās trīs traktos: laterālais, starpnieciskais, mediālais. Laterālo traktu veido zarnu kaula un ribu muskulis, starpniecisko- muguras garais muskulis un mediālo- smaiļu muskulis. Jostas daļā tie tiek pārstāvēti ar to muskuļu apakšējiem nodalījumiem.

Zarnu kaula un ribu muskulis jostas daļa (m. iliocostalis lumborum) ir pati laterālākā muguras iztaisnotājmuskuļa daļa. Sākas no zarnu kaula šķautnes, no jostas-krūšu fascijas virspusējās lapiņas iekšējās virsmas, piestiprinās pie apakšējo sešu ribu leņķiem ar atsevišķām plakanām cīpslām. Zarnkaula un ribu muskulis jostas daļā divpusēji saraujoties atliec mugurkaulu jostas nodalījumā. Pie vienpusējas saraušanās saliec mugurkaulu uz savu pusi, nolaiž  un nostiprina apakšējas sešas ribas, veidojot diafragmai balstu.

Muguras garā muskuļa krūšu daļa (m. longissimus thoracis) vislielākais no trim muguras iztaisnotājmuskuļa veidojušiem muskuļiem. Tas izvietojas mediāli pret zarnu kaula un ribu muskuļi, starp to un smaiļu muskuli. Muguras garā muskuļa krūšu daļa ir garākā muguras iztaisnotājmuskuļa daļa, tā sākas no krustu kaula mugurējās virsmas, no jostas skriemeļu un apakšēju krūšu skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem un piestiprinās pie apakšējo deviņu ribu mugurējās virsmas, starp to pauguriņiem un leņķiem un pie visu krūšu skriemeļu šķērsenisko izaugumu virsotnēm.  

Smaiļu muskuļa krūšu daļa (spinalis thoracis) pati mediālākā muguras  iztaisnotājmuskuļa daļa. Sākas ar trim-četrām cīpslām no augšēju divu jostas un apakšēju divu krūšu skriemeļu smailajiem izaugumiem. Muskulis saaug ar dziļāk novietoto pussmaiļu muskuļa krūšu daļu. Funkcija: iztaisno mugurkaulu.

Atšķirība no dziļāka slānī novietoto īsu muskuļu grupas, šie muskuļi ir tā saucamie garie muskuļi. Starp to piestiprinājumu vietām ir salīdzinoši liels attālums, kas varētu sekmēt noteiktu segmentu traucējumus no salīdzinoši liela attāluma. Tā šķiedras lielākoties iet paralēli mugurkaula asīm un pieskaitāmi vārpstveida muskuļiem, tātad spēks salīdzinoši ar daudzdaļu muskuļu uz to pašu šķērsgriezumā laukumu būs mazāks, bet saīsinoties tie var sasniegt lielāku saīsinājumu, un līdz ar to mugurkaula kustības lielāku amplitūdu.

Vidējais slānis: tiek pārstāvēts ar apakšēju mugurēju zobaino muskuli (m. serratus posterior inferior) (skat.1.pielik.7.att) guļ priekšā muguras platajam muskulim, sākas ar cīpslaino plātnīti uz diviem augšējiem jostas un diviem apakšējiem krūšu skriemeļiem. Tas muskulis saaug ar jostas krūšu fascijas virspusēju lapiņu un platā muguras muskuļu sākumu. Piestiprinās ar atsevišķiem zobiem pie četrām apakšējām ribām. Apakšējais mugurējais zobainais muskulis nolaiž ribas.

Virspusējais slānis muguras platais muskulis (m. latissimus dorsi) (skat.1.pielik.8.att.) plakans, trīsstūrveida, aizņem apakšēju muguras daļu. Izvietojas muguras virspusējā slānī izņemot augšējo malu, kas segta ar trapecveida muskuļa apakšējo daļu. Apakšā muguras platā muskuļa laterālā mala veido jostas trīsstūra mediālo malu (laterālo malu veido vēdera ārējā slīpā ārējā mala, bet apakšējo- zarna kaula šķautne). Sākas muskulis ar aponeirozi no apakšēju sešu krūšu un visu jostas skriemeļu smailajiem izaugumiem (kopā ar jostas krūšu fascijas virspusējo lapiņu), no zarnu kaula šķautnes un no vidējās krustu kaula šķautnes. Muskuļu šķiedras iet uz augšu un laterāli virziena pie paduses bedres. Augšā pie muskuļa pievienojas šķiedras, kas sākas uz apakšējām trim, četrām ribām (tas ievietojas starp vēdera ārējā slīpā muskuļa zobiem) un uz apakšējas lāpstiņas stūra. Sedzot lāpstiņas apakšējo stūri no mugurpuses, muskulis strauji sašaurinās un pariet plakanā biezā cīpslā, kas piestiprinās pie augšdelma kaula mazā paugura šķautnes. Funkcija: pievelk augšdelmu, atliec augšdelmu, pagriež to uz iekšu, nolaiž paceltu roku, pie fiksētam rokām pievel ķermeni.

Analizējot muskuļu piestiprinājumu vietas, varētu secināt, ka dziļākie slāni nodrošina mugurkaula jostas nodalījuma gandrīz izolētu kustību kontroli. Tā stiprinājuma vietās atrodas rumpja apakšdaļa un gandrīz neaizskar zonu virs lāpstiņu apakšējiem stūriem. Līdz ar to tas var adaptēties izmaiņām veidojot atbildes reakciju izmainot jostas lordozes apjomu. Tās īpašības palīdz samazināt enerģijas patēriņus, izpildot kustības ar lokāli organizētu kustību aparātu. Arī kontrole no nervu sistēmas arī organizēta ievērojot segmentāru sadalījumu. Virspusējie muskuli klāj lielāku laukumu, bet var izsekot, ka ne visi kūlīši stiprinās vienā līmeni un to virziens ir atšķirīgs, tas ļauj veidot arī sasprindzinājumu pakāpes diferenciāciju, piemēram, muguras platais muskulis.