Muguras jostas daļas muskuli
Muguras jostas
daļas muskuļi ir izkārtoti četros slāņos.
Dziļākais
ceturtais slānis jostas apvidū veidots ar sānu izaugumu un smaiļu muskuli (m. transversospinalis). Sānu izaugumu
un smaiļu muskuli (skat.1.pielik.6.att) to veido vairums pēc slāņiem novietotu
muskuļu kūlīši, kuri virzas slīpi uz augšu no laterālas malas mediāli, un no
skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem pie smailajiem izaugumiem. Muskuļu
kūlīšiem ir nevienāds garums, tie piestiprinās pie dažādie skriemeļiem, veido
atsevišķus muskuļus: pussmaiļu, daudzdaļu un grozītājmuskuļus. Muguras jostas
daļā sānu izaugumu un smaiļu muskulis tiek pārstāvēts ar daudzsmaiļu muskuļiem,
smaiļu starpmuskuļiem un grozītājmuskuļiem.
Daudzdaļu
muskulis (m. multifidis) ir
muskuļu-cīpslainie kūlīši, kas sākas uz zemāk guļošu skriemeļu šķērseniskajiem
izaugumiem un piestiprinās pie augstāk guļošu skriemeļu smailajiem izaugumiem.
Muskuļi iet pāri 2-4 skriemeļiem, aizņem vietu ar malām no smailajiem izaugumiem.
Jostas apvidus tiek segts ar garā muguras muskuļa krūšu daļu (Синельников Р.Д.
1996). Pagriež mugurkaulu apkārt gareniskām asīm, piedalās mugurkaula
atliekšanā abpusēji saraujoties un saliekšanā uz savu pusi vienpusēji saraujoties.
Grozītājmuskuļi (mm. rotatores) izvietojas pašā dziļākā
slānī, rievā starp smailajiem un
šķērseniskajiem skriemeļu izaugumiem. Atbilstoši tās garumam, tas tiek
sadalīts uz garajiem un īsajiem grozītājmuskuļiem. Garie sākas uz skriemeļu
šķērseniskajiem izaugumiem un piestiprinās pie augstāk guļošo skriemeļu smailo
izaugumu pamatnēm, iet pāri vienam skriemelim. Īsie grozītājmuskuļi izvietojas
starp blakus guļošiem skriemeļiem. Muskuļa funkcija: pagriež mugurkaulu ap
garenisko asi.
Jostas smaiļu
starpmuskuli (mm. interspinales lumborum)
savieno blakus esošu skriemeļu smailos izaugumus. Mugurkaula jostas daļā,
sakarā ar lielāku funkcionālu slodzi, tie ir attīstīti labāk. Muskulis piedalās
mugurkaula jostas daļas iztaisnošanā.
Jostas sānu
izaugumu starp muskuļi (mm.
intertransversarii lumborum) veidoti no īsajiem kūlīšiem, kas savieno zemāk
guļošu skriemeļu šķērseniskus izaugumus ar augstāk guļošu skriemeļu
šķērseniskajiem izaugumiem. Jostas daļa šķērsenisko izaugumu starpmuskuļi dalās
uz laterālajiem un mediālajiem.
Muskulis noliec
mugurkaula jostas daļu uz savu pusi.
Sānu izaugumu un smaiļu muskuli aplūkojot to
piestiprinājumu vietās var attiecināt pie īsajiem muskuļiem. Pēc vairāku autoru
viedokļa šiem muskuļiem ir svarīga ietekmē uz segmentāro bloku veidošanos.
Šķiedras iet slīpi attiecībā pret mugurkaula asīm. Ja apskatīt to veidojumu no
abām pusēm tad redzams, ka tie pēc šķiedru virziena atgādina spalvveida
muskuli. Spalvveida muskuļiem, ka zināms ir lielāks fizioloģiskais šķērsgriezums
un līdz ar to spēks, bet vērtējot to šķiedru redzams, ka grozītājmuskuļi veido pārāk
lielu leņķi, kas neļauj attīstīt lielu spēku iztaisnošanas un atliekšanas
kustībās. Tomēr daudzdaļu muskuļi no šī viedokļa ir izdevīgākā pozīcijā, ar to
arī izskaidrojams efektīvāk darbs attiecība pret mugurkaula jostas nodalījuma
lordozi un kopējā mugurkaula vertikālā stāvokļa noturēšanā.
Trešajā slānī
novietojas muguras iztaisnotājmuskulis (m.
erector spinae) (skat.1.pielik.7att.) pats spēcīgākais no autohtonajiem
muguras muskuļiem, kas klājas pa visu mugurkaula garumu. Aizmugurē muguras
iztaisnotājmuskulis ir klāts ar jostas-krūšu fascijas virspusēju lapu. Sākas
muskulis ar biezajiem cīpslainajiem kūlīšiem uz krustu kaula dorsālās virsmas, uz
smailajiem izaugumiem, uz jostas daļas virssmaiļu saitēm, no XII un XI krūšu
skriemeļiem, uz mugurējās zarnu kaula šķautnes daļas un no jostas-krūšu
fascijas. Daļa no cīpslaino kūlīšu, kas sākas krusta kaula apvidū, saplūst ar
krustu-paugurainu un dorsālo krustu-zarnu saitēm.
Augšēju jostas
skriemeļu līmenī muguras iztaisnotājmuskulis dalās trīs traktos: laterālais,
starpnieciskais, mediālais. Laterālo traktu veido zarnu kaula un ribu muskulis,
starpniecisko- muguras garais muskulis un mediālo- smaiļu muskulis. Jostas daļā
tie tiek pārstāvēti ar to muskuļu apakšējiem nodalījumiem.
Zarnu kaula un
ribu muskulis jostas daļa (m. iliocostalis
lumborum) ir pati laterālākā muguras iztaisnotājmuskuļa daļa. Sākas no
zarnu kaula šķautnes, no jostas-krūšu fascijas virspusējās lapiņas iekšējās virsmas,
piestiprinās pie apakšējo sešu ribu leņķiem ar atsevišķām plakanām cīpslām. Zarnkaula
un ribu muskulis jostas daļā divpusēji saraujoties atliec mugurkaulu jostas
nodalījumā. Pie vienpusējas saraušanās saliec mugurkaulu uz savu pusi,
nolaiž un nostiprina apakšējas sešas
ribas, veidojot diafragmai balstu.
Muguras garā
muskuļa krūšu daļa (m. longissimus
thoracis) vislielākais no trim muguras iztaisnotājmuskuļa veidojušiem muskuļiem.
Tas izvietojas mediāli pret zarnu kaula un ribu muskuļi, starp to un smaiļu
muskuli. Muguras garā muskuļa krūšu daļa ir garākā muguras iztaisnotājmuskuļa
daļa, tā sākas no krustu kaula mugurējās virsmas, no jostas skriemeļu un
apakšēju krūšu skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem un piestiprinās pie
apakšējo deviņu ribu mugurējās virsmas, starp to pauguriņiem un leņķiem un pie
visu krūšu skriemeļu šķērsenisko izaugumu virsotnēm.
Smaiļu muskuļa
krūšu daļa (spinalis thoracis) pati
mediālākā muguras iztaisnotājmuskuļa
daļa. Sākas ar trim-četrām cīpslām no augšēju divu jostas un apakšēju divu
krūšu skriemeļu smailajiem izaugumiem. Muskulis saaug ar dziļāk novietoto
pussmaiļu muskuļa krūšu daļu. Funkcija: iztaisno mugurkaulu.
Atšķirība no dziļāka
slānī novietoto īsu muskuļu grupas, šie muskuļi ir tā saucamie garie muskuļi.
Starp to piestiprinājumu vietām ir salīdzinoši liels attālums, kas varētu
sekmēt noteiktu segmentu traucējumus no salīdzinoši liela attāluma. Tā šķiedras
lielākoties iet paralēli mugurkaula asīm un pieskaitāmi vārpstveida muskuļiem, tātad
spēks salīdzinoši ar daudzdaļu muskuļu uz to pašu šķērsgriezumā laukumu būs
mazāks, bet saīsinoties tie var sasniegt lielāku saīsinājumu, un līdz ar to
mugurkaula kustības lielāku amplitūdu.
Vidējais slānis:
tiek pārstāvēts ar apakšēju mugurēju zobaino muskuli (m. serratus posterior inferior) (skat.1.pielik.7.att) guļ priekšā
muguras platajam muskulim, sākas ar cīpslaino plātnīti uz diviem augšējiem
jostas un diviem apakšējiem krūšu skriemeļiem. Tas muskulis saaug ar jostas
krūšu fascijas virspusēju lapiņu un platā muguras muskuļu sākumu. Piestiprinās
ar atsevišķiem zobiem pie četrām apakšējām ribām. Apakšējais mugurējais
zobainais muskulis nolaiž ribas.
Virspusējais slānis
muguras platais muskulis (m. latissimus
dorsi) (skat.1.pielik.8.att.) plakans, trīsstūrveida, aizņem apakšēju
muguras daļu. Izvietojas muguras virspusējā slānī izņemot augšējo malu, kas
segta ar trapecveida muskuļa apakšējo daļu. Apakšā muguras platā muskuļa laterālā
mala veido jostas trīsstūra mediālo malu (laterālo malu veido vēdera ārējā
slīpā ārējā mala, bet apakšējo- zarna kaula šķautne). Sākas muskulis ar
aponeirozi no apakšēju sešu krūšu un visu jostas skriemeļu smailajiem
izaugumiem (kopā ar jostas krūšu fascijas virspusējo lapiņu), no zarnu kaula
šķautnes un no vidējās krustu kaula šķautnes. Muskuļu šķiedras iet uz augšu un
laterāli virziena pie paduses bedres. Augšā pie muskuļa pievienojas šķiedras,
kas sākas uz apakšējām trim, četrām ribām (tas ievietojas starp vēdera ārējā
slīpā muskuļa zobiem) un uz apakšējas lāpstiņas stūra. Sedzot lāpstiņas
apakšējo stūri no mugurpuses, muskulis strauji sašaurinās un pariet plakanā
biezā cīpslā, kas piestiprinās pie augšdelma kaula mazā paugura šķautnes.
Funkcija: pievelk augšdelmu, atliec augšdelmu, pagriež to uz iekšu, nolaiž
paceltu roku, pie fiksētam rokām pievel ķermeni.
Analizējot
muskuļu piestiprinājumu vietas, varētu secināt, ka dziļākie slāni nodrošina
mugurkaula jostas nodalījuma gandrīz izolētu kustību kontroli. Tā stiprinājuma
vietās atrodas rumpja apakšdaļa un gandrīz neaizskar zonu virs lāpstiņu
apakšējiem stūriem. Līdz ar to tas var adaptēties izmaiņām veidojot atbildes
reakciju izmainot jostas lordozes apjomu. Tās īpašības palīdz samazināt
enerģijas patēriņus, izpildot kustības ar lokāli organizētu kustību aparātu.
Arī kontrole no nervu sistēmas arī organizēta ievērojot segmentāru sadalījumu.
Virspusējie muskuli klāj lielāku laukumu, bet var izsekot, ka ne visi kūlīši
stiprinās vienā līmeni un to virziens ir atšķirīgs, tas ļauj veidot arī
sasprindzinājumu pakāpes diferenciāciju, piemēram, muguras platais muskulis.